øka
Norwegian Bokmål
Old Swedish
Etymology
From Old Norse auka, from Proto-Germanic *aukaną.
Conjugation
Conjugation of ø̄ka (weak)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | ø̄ka | — | |||
| participle | ø̄kandi, -e | ø̄kaþer | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | ø̄kar | ø̄ki, -e | — | ø̄kaþi, -e | ø̄kaþi, -e |
| þū | ø̄kar | ø̄ki, -e | ø̄ka | ø̄kaþi, -e | ø̄kaþi, -e |
| han | ø̄kar | ø̄ki, -e | — | ø̄kaþi, -e | ø̄kaþi, -e |
| vīr | ø̄kum, -om | ø̄kum, -om | ø̄kum, -om | ø̄kaþum, -om | ø̄kaþum, -om |
| īr | ø̄kin | ø̄kin | ø̄kin | ø̄kaþin | ø̄kaþin |
| þēr | ø̄ka | ø̄kin | — | ø̄kaþu, -o | ø̄kaþin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | ø̄kas | ø̄kis, -es | — | ø̄kaþis, -es | ø̄kaþis, -es |
| þū | ø̄kas | ø̄kis, -es | — | ø̄kaþis, -es | ø̄kaþis, -es |
| han | ø̄kas | ø̄kis, -es | — | ø̄kaþis, -es | ø̄kaþis, -es |
| vīr | ø̄kums, -oms | ø̄kums, -oms | — | ø̄kaþums, -oms | ø̄kaþums, -oms |
| īr | ø̄kins | ø̄kins | — | ø̄kaþins | ø̄kaþins |
| þēr | ø̄kas | ø̄kins | — | ø̄kaþus, -os | ø̄kaþins |
Descendants
- Swedish: öka
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.