كافح

Arabic

Etymology

From the root ك ف ح‎ (k-f-ḥ).

Pronunciation

IPA^(key): /kaː.fa.ħa/

Verb

كَافَحَ • (kāfaḥa) III, non-past يُكَافِحُ‎‎ (yukāfiḥu)

(transitive) to manage, to control, to superintend
‏يُكَافِحُونَ‎ ٱلْاِنْبِعَاثَاتِ‎ ― yukāfiḥūna l-inbiʿāṯāti ― They control emissions.
(transitive) to fight, to struggle
‏كَافَحُوا أَعْدَاءَهُمْ‎ ― kāfaḥū ʾaʿdāʾahum ― They fought their enemies.

‏كَافَحَ مِنْ أَجْلِ حُقُوقِهِ‎ ― kāfaḥa min ʾajli ḥuqūqihi ― He stood up for his rights.
(intransitive) to defend (عَن‎ (ʿan))
Synonym: دَافَعَ‎ (dāfaʿa)

‏كَافَحَ عَنْهَا‎ ― kāfaḥa ʿanhā ― He defended her.

Conjugation

Conjugation of

كَافَحَ

(form-III sound)

active voice الْفِعْل الْمَعْلُوم
verbal nouns الْمَصَادِر					مُكَافَحَة‎ or كِفَاح‎ mukāfaḥa or kifāḥ
active participle اِسْم الْفَاعِل					مُكَافِح‎ mukāfiḥ
passive participle اِسْم الْمَفْعُول					مُكَافَح‎ mukāfaḥ
		singular الْمُفْرَد			dual الْمُثَنَّى		plural الْجَمْع
		1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	كَافَحْتُ‎ kāfaḥtu	كَافَحْتَ‎ kāfaḥta	كَافَحَ kāfaḥa	كَافَحْتُمَا‎ kāfaḥtumā	كَافَحَا‎ kāfaḥā	كَافَحْنَا‎ kāfaḥnā	كَافَحْتُمْ‎ kāfaḥtum	كَافَحُوا‎ kāfaḥū
past (perfect) indicative الْمَاضِي	f	كَافَحْتُ‎ kāfaḥtu	كَافَحْتِ‎ kāfaḥti	كَافَحَتْ‎ kāfaḥat	كَافَحْتُمَا‎ kāfaḥtumā	كَافَحَتَا‎ kāfaḥatā	كَافَحْنَا‎ kāfaḥnā	كَافَحْتُنَّ‎ kāfaḥtunna	كَافَحْنَ‎ kāfaḥna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	m	أُكَافِحُ‎ ʾukāfiḥu	تُكَافِحُ‎ tukāfiḥu	يُكَافِحُ‎ yukāfiḥu	تُكَافِحَانِ‎ tukāfiḥāni	يُكَافِحَانِ‎ yukāfiḥāni	نُكَافِحُ‎ nukāfiḥu	تُكَافِحُونَ‎ tukāfiḥūna	يُكَافِحُونَ‎ yukāfiḥūna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	f	أُكَافِحُ‎ ʾukāfiḥu	تُكَافِحِينَ‎ tukāfiḥīna	تُكَافِحُ‎ tukāfiḥu	تُكَافِحَانِ‎ tukāfiḥāni	تُكَافِحَانِ‎ tukāfiḥāni	نُكَافِحُ‎ nukāfiḥu	تُكَافِحْنَ‎ tukāfiḥna	يُكَافِحْنَ‎ yukāfiḥna
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	أُكَافِحَ‎ ʾukāfiḥa	تُكَافِحَ‎ tukāfiḥa	يُكَافِحَ‎ yukāfiḥa	تُكَافِحَا‎ tukāfiḥā	يُكَافِحَا‎ yukāfiḥā	نُكَافِحَ‎ nukāfiḥa	تُكَافِحُوا‎ tukāfiḥū	يُكَافِحُوا‎ yukāfiḥū
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	f	أُكَافِحَ‎ ʾukāfiḥa	تُكَافِحِي‎ tukāfiḥī	تُكَافِحَ‎ tukāfiḥa	تُكَافِحَا‎ tukāfiḥā	تُكَافِحَا‎ tukāfiḥā	نُكَافِحَ‎ nukāfiḥa	تُكَافِحْنَ‎ tukāfiḥna	يُكَافِحْنَ‎ yukāfiḥna
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	أُكَافِحْ‎ ʾukāfiḥ	تُكَافِحْ‎ tukāfiḥ	يُكَافِحْ‎ yukāfiḥ	تُكَافِحَا‎ tukāfiḥā	يُكَافِحَا‎ yukāfiḥā	نُكَافِحْ‎ nukāfiḥ	تُكَافِحُوا‎ tukāfiḥū	يُكَافِحُوا‎ yukāfiḥū
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	f	أُكَافِحْ‎ ʾukāfiḥ	تُكَافِحِي‎ tukāfiḥī	تُكَافِحْ‎ tukāfiḥ	تُكَافِحَا‎ tukāfiḥā	تُكَافِحَا‎ tukāfiḥā	نُكَافِحْ‎ nukāfiḥ	تُكَافِحْنَ‎ tukāfiḥna	يُكَافِحْنَ‎ yukāfiḥna
imperative الْأَمْر	m		كَافِحْ kāfiḥ		كَافِحَا‎ kāfiḥā			كَافِحُوا‎ kāfiḥū
imperative الْأَمْر	f		كَافِحِي‎ kāfiḥī		كَافِحَا‎ kāfiḥā			كَافِحْنَ‎ kāfiḥna
passive voice الْفِعْل الْمَجْهُول
		singular الْمُفْرَد			dual الْمُثَنَّى		plural الْجَمْع
		1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب	1^st person الْمُتَكَلِّم	2^nd person الْمُخَاطَب	3^rd person الْغَائِب
past (perfect) indicative الْمَاضِي	m	كُوفِحْتُ‎ kūfiḥtu	كُوفِحْتَ‎ kūfiḥta	كُوفِحَ‎ kūfiḥa	كُوفِحْتُمَا‎ kūfiḥtumā	كُوفِحَا‎ kūfiḥā	كُوفِحْنَا‎ kūfiḥnā	كُوفِحْتُمْ‎ kūfiḥtum	كُوفِحُوا‎ kūfiḥū
past (perfect) indicative الْمَاضِي	f	كُوفِحْتُ‎ kūfiḥtu	كُوفِحْتِ‎ kūfiḥti	كُوفِحَتْ‎ kūfiḥat	كُوفِحْتُمَا‎ kūfiḥtumā	كُوفِحَتَا‎ kūfiḥatā	كُوفِحْنَا‎ kūfiḥnā	كُوفِحْتُنَّ‎ kūfiḥtunna	كُوفِحْنَ‎ kūfiḥna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	m	أُكَافَحُ‎ ʾukāfaḥu	تُكَافَحُ‎ tukāfaḥu	يُكَافَحُ‎ yukāfaḥu	تُكَافَحَانِ‎ tukāfaḥāni	يُكَافَحَانِ‎ yukāfaḥāni	نُكَافَحُ‎ nukāfaḥu	تُكَافَحُونَ‎ tukāfaḥūna	يُكَافَحُونَ‎ yukāfaḥūna
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع الْمَرْفُوع	f	أُكَافَحُ‎ ʾukāfaḥu	تُكَافَحِينَ‎ tukāfaḥīna	تُكَافَحُ‎ tukāfaḥu	تُكَافَحَانِ‎ tukāfaḥāni	تُكَافَحَانِ‎ tukāfaḥāni	نُكَافَحُ‎ nukāfaḥu	تُكَافَحْنَ‎ tukāfaḥna	يُكَافَحْنَ‎ yukāfaḥna
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	m	أُكَافَحَ‎ ʾukāfaḥa	تُكَافَحَ‎ tukāfaḥa	يُكَافَحَ‎ yukāfaḥa	تُكَافَحَا‎ tukāfaḥā	يُكَافَحَا‎ yukāfaḥā	نُكَافَحَ‎ nukāfaḥa	تُكَافَحُوا‎ tukāfaḥū	يُكَافَحُوا‎ yukāfaḥū
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب	f	أُكَافَحَ‎ ʾukāfaḥa	تُكَافَحِي‎ tukāfaḥī	تُكَافَحَ‎ tukāfaḥa	تُكَافَحَا‎ tukāfaḥā	تُكَافَحَا‎ tukāfaḥā	نُكَافَحَ‎ nukāfaḥa	تُكَافَحْنَ‎ tukāfaḥna	يُكَافَحْنَ‎ yukāfaḥna
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	m	أُكَافَحْ‎ ʾukāfaḥ	تُكَافَحْ‎ tukāfaḥ	يُكَافَحْ‎ yukāfaḥ	تُكَافَحَا‎ tukāfaḥā	يُكَافَحَا‎ yukāfaḥā	نُكَافَحْ‎ nukāfaḥ	تُكَافَحُوا‎ tukāfaḥū	يُكَافَحُوا‎ yukāfaḥū
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم	f	أُكَافَحْ‎ ʾukāfaḥ	تُكَافَحِي‎ tukāfaḥī	تُكَافَحْ‎ tukāfaḥ	تُكَافَحَا‎ tukāfaḥā	تُكَافَحَا‎ tukāfaḥā	نُكَافَحْ‎ nukāfaḥ	تُكَافَحْنَ‎ tukāfaḥna	يُكَافَحْنَ‎ yukāfaḥna

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.