abiugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of abiugō (“unyoke”).
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | abiugātus | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta | |
| Genitive | abiugātī | abiugātae | abiugātī | abiugātōrum | abiugātārum | abiugātōrum | |
| Dative | abiugātō | abiugātae | abiugātō | abiugātīs | abiugātīs | abiugātīs | |
| Accusative | abiugātum | abiugātam | abiugātum | abiugātōs | abiugātās | abiugāta | |
| Ablative | abiugātō | abiugātā | abiugātō | abiugātīs | abiugātīs | abiugātīs | |
| Vocative | abiugāte | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.