bēbis
See also: bebis
Latvian
    
    Etymology
    
From English baby. Alternative historical forms: bebijs, bēbijs. First attested use – 1911.[1]
Pronunciation
    
- IPA(key): /ˈbēːbis/
Noun
    
bēbis m (2 declension)
Declension
    
Declension of bēbis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | bēbis | bēbji | 
| accusative (akuzatīvs) | bēbi | bēbjus | 
| genitive (ģenitīvs) | bēbja | bēbju | 
| dative (datīvs) | bēbim | bēbjiem | 
| instrumental (instrumentālis) | bēbi | bēbjiem | 
| locative (lokatīvs) | bēbī | bēbjos | 
| vocative (vokatīvs) | bēbi | bēbji | 
References
    
- “bēbis” in Juris Baldunčiks (1989), Anglicismi latviešu valodā (Rīga: «Zinātne») →ISBN.
- Vidiņš J., (1911), Svešvārdu grāmata, Rīga, page 48.
- (1927-28), Latviešu konversācijas vārdnīca, Rīga, page 1526.
    This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.