bipartiturus

Latin

Etymology

Future active participle of bipartiō.

Participle

bipartītūrus m (feminine bipartītūra, neuter bipartītūrum); first/second declension

  1. about to divide

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative bipartītūrus bipartītūra bipartītūrum bipartītūrī bipartītūrae bipartītūra
Genitive bipartītūrī bipartītūrae bipartītūrī bipartītūrōrum bipartītūrārum bipartītūrōrum
Dative bipartītūrō bipartītūrō bipartītūrīs
Accusative bipartītūrum bipartītūram bipartītūrum bipartītūrōs bipartītūrās bipartītūra
Ablative bipartītūrō bipartītūrā bipartītūrō bipartītūrīs
Vocative bipartītūre bipartītūra bipartītūrum bipartītūrī bipartītūrae bipartītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.