blasphematurus

Latin

Etymology

Future active participle of blasphēmō

Participle

blasphēmātūrus m (feminine blasphēmātūra, neuter blasphēmātūrum); first/second declension

  1. about to blaspheme

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative blasphēmātūrus blasphēmātūra blasphēmātūrum blasphēmātūrī blasphēmātūrae blasphēmātūra
Genitive blasphēmātūrī blasphēmātūrae blasphēmātūrī blasphēmātūrōrum blasphēmātūrārum blasphēmātūrōrum
Dative blasphēmātūrō blasphēmātūrae blasphēmātūrō blasphēmātūrīs blasphēmātūrīs blasphēmātūrīs
Accusative blasphēmātūrum blasphēmātūram blasphēmātūrum blasphēmātūrōs blasphēmātūrās blasphēmātūra
Ablative blasphēmātūrō blasphēmātūrā blasphēmātūrō blasphēmātūrīs blasphēmātūrīs blasphēmātūrīs
Vocative blasphēmātūre blasphēmātūra blasphēmātūrum blasphēmātūrī blasphēmātūrae blasphēmātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.