cacatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cacō (“defecate, shit”).
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cacātus | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |
| Genitive | cacātī | cacātae | cacātī | cacātōrum | cacātārum | cacātōrum | |
| Dative | cacātō | cacātae | cacātō | cacātīs | cacātīs | cacātīs | |
| Accusative | cacātum | cacātam | cacātum | cacātōs | cacātās | cacāta | |
| Ablative | cacātō | cacātā | cacātō | cacātīs | cacātīs | cacātīs | |
| Vocative | cacāte | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.