conpletus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of conpleō.

Participle

conplētus m (feminine conplēta, neuter conplētum); first/second declension

  1. Alternative form of complētus

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative conplētus conplēta conplētum conplētī conplētae conplēta
Genitive conplētī conplētae conplētī conplētōrum conplētārum conplētōrum
Dative conplētō conplētae conplētō conplētīs conplētīs conplētīs
Accusative conplētum conplētam conplētum conplētōs conplētās conplēta
Ablative conplētō conplētā conplētō conplētīs conplētīs conplētīs
Vocative conplēte conplēta conplētum conplētī conplētae conplēta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.