cuspidatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cuspidō.
Participle
cuspidātus m (feminine cuspidāta, neuter cuspidātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cuspidātus | cuspidāta | cuspidātum | cuspidātī | cuspidātae | cuspidāta | |
| Genitive | cuspidātī | cuspidātae | cuspidātī | cuspidātōrum | cuspidātārum | cuspidātōrum | |
| Dative | cuspidātō | cuspidātō | cuspidātīs | ||||
| Accusative | cuspidātum | cuspidātam | cuspidātum | cuspidātōs | cuspidātās | cuspidāta | |
| Ablative | cuspidātō | cuspidātā | cuspidātō | cuspidātīs | |||
| Vocative | cuspidāte | cuspidāta | cuspidātum | cuspidātī | cuspidātae | cuspidāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.