delino

Latin

Etymology

From dē- +‎ linō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.li.noː/, [ˈd̪eːlʲɪnoː]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /ˈde.li.no/, [ˈd̪ɛːlino]

Verb

dēlinō (present infinitive dēlinere, perfect active dēlīvī, supine dēlitum); third conjugation

  1. I smear, daub, anoint (with)
  2. I obliterate, smudge, blot out

Conjugation
   Conjugation of dēlinō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlinō dēlinis dēlinit dēlinimus dēlinitis dēlinunt
imperfect dēlinēbam dēlinēbās dēlinēbat dēlinēbāmus dēlinēbātis dēlinēbant
future dēlinam dēlinēs dēlinet dēlinēmus dēlinētis dēlinent
perfect dēlīvī dēlīvistī dēlīvit dēlīvimus dēlīvistis dēlīvērunt,
dēlīvēre
pluperfect dēlīveram dēlīverās dēlīverat dēlīverāmus dēlīverātis dēlīverant
future perfect dēlīverō dēlīveris dēlīverit dēlīverimus dēlīveritis dēlīverint
sigmatic future1 dēlīsō dēlīsis dēlīsit dēlīsimus dēlīsitis dēlīsint
passive present dēlinor dēlineris,
dēlinere		 dēlinitur dēlinimur dēliniminī dēlinuntur
imperfect dēlinēbar dēlinēbāris,
dēlinēbāre		 dēlinēbātur dēlinēbāmur dēlinēbāminī dēlinēbantur
future dēlinar dēlinēris,
dēlinēre		 dēlinētur dēlinēmur dēlinēminī dēlinentur
perfect dēlitus + present active indicative of sum
pluperfect dēlitus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlinam dēlinās dēlinat dēlināmus dēlinātis dēlinant
imperfect dēlinerem dēlinerēs dēlineret dēlinerēmus dēlinerētis dēlinerent
perfect dēlīverim dēlīverīs dēlīverit dēlīverīmus dēlīverītis dēlīverint
pluperfect dēlīvissem dēlīvissēs dēlīvisset dēlīvissēmus dēlīvissētis dēlīvissent
sigmatic aorist1 dēlīsim dēlīsīs dēlīsīt dēlīsīmus dēlīsītis dēlīsint
passive present dēlinar dēlināris,
dēlināre		 dēlinātur dēlināmur dēlināminī dēlinantur
imperfect dēlinerer dēlinerēris,
dēlinerēre		 dēlinerētur dēlinerēmur dēlinerēminī dēlinerentur
perfect dēlitus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēline — — dēlinite —
future — dēlinitō dēlinitō — dēlinitōte dēlinuntō
passive present — dēlinere — — dēliniminī —
future — dēlinitor dēlinitor — — dēlinuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlinere dēlīvisse dēlitūrum esse dēlinī dēlitum esse dēlitum īrī
participles dēlinēns — dēlitūrus — dēlitus dēlinendus,
dēlinundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlinendī dēlinendō dēlinendum dēlinendō dēlitum dēlitū

1At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").

The original perfect was dēlēvī.

See also

References
  • “delino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “delino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • delino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.