demigraturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēmigrō.

Participle

dēmigrātūrus m (feminine dēmigrātūra, neuter dēmigrātūrum); first/second declension

  1. about to migrate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēmigrātūrus dēmigrātūra dēmigrātūrum dēmigrātūrī dēmigrātūrae dēmigrātūra
Genitive dēmigrātūrī dēmigrātūrae dēmigrātūrī dēmigrātūrōrum dēmigrātūrārum dēmigrātūrōrum
Dative dēmigrātūrō dēmigrātūrae dēmigrātūrō dēmigrātūrīs dēmigrātūrīs dēmigrātūrīs
Accusative dēmigrātūrum dēmigrātūram dēmigrātūrum dēmigrātūrōs dēmigrātūrās dēmigrātūra
Ablative dēmigrātūrō dēmigrātūrā dēmigrātūrō dēmigrātūrīs dēmigrātūrīs dēmigrātūrīs
Vocative dēmigrātūre dēmigrātūra dēmigrātūrum dēmigrātūrī dēmigrātūrae dēmigrātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.