detorquens

Latin

Etymology

Present participle of dētorqueō.

Participle

dētorquēns m, f, n (genitive dētorquentis); third declension

  1. deflecting, distorting

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative dētorquēns dētorquēns dētorquentēs dētorquentia
Genitive dētorquentis dētorquentis dētorquentium dētorquentium
Dative dētorquentī dētorquentī dētorquentibus dētorquentibus
Accusative dētorquentem dētorquēns dētorquentēs, dētorquentīs dētorquentia
Ablative dētorquente, dētorquentī1 dētorquente, dētorquentī1 dētorquentibus dētorquentibus
Vocative dētorquēns dētorquēns dētorquentēs dētorquentia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.