elimatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ēlīmō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēlīmātus | ēlīmāta | ēlīmātum | ēlīmātī | ēlīmātae | ēlīmāta | |
| Genitive | ēlīmātī | ēlīmātae | ēlīmātī | ēlīmātōrum | ēlīmātārum | ēlīmātōrum | |
| Dative | ēlīmātō | ēlīmātae | ēlīmātō | ēlīmātīs | ēlīmātīs | ēlīmātīs | |
| Accusative | ēlīmātum | ēlīmātam | ēlīmātum | ēlīmātōs | ēlīmātās | ēlīmāta | |
| Ablative | ēlīmātō | ēlīmātā | ēlīmātō | ēlīmātīs | ēlīmātīs | ēlīmātīs | |
| Vocative | ēlīmāte | ēlīmāta | ēlīmātum | ēlīmātī | ēlīmātae | ēlīmāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.