emanatus

Latin

Perfect passive participle of ēmānō.

ēmānātus m (feminine ēmānāta, neuter ēmānātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	ēmānātus	ēmānāta	ēmānātum	ēmānātī	ēmānātae	ēmānāta
Genitive	ēmānātī	ēmānātae	ēmānātī	ēmānātōrum	ēmānātārum	ēmānātōrum
Dative	ēmānātō	ēmānātae	ēmānātō	ēmānātīs	ēmānātīs	ēmānātīs
Accusative	ēmānātum	ēmānātam	ēmānātum	ēmānātōs	ēmānātās	ēmānāta
Ablative	ēmānātō	ēmānātā	ēmānātō	ēmānātīs	ēmānātīs	ēmānātīs
Vocative	ēmānāte	ēmānāta	ēmānātum	ēmānātī	ēmānātae	ēmānāta

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.