emutatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ēmūtō
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēmūtātus | ēmūtāta | ēmūtātum | ēmūtātī | ēmūtātae | ēmūtāta | |
| Genitive | ēmūtātī | ēmūtātae | ēmūtātī | ēmūtātōrum | ēmūtātārum | ēmūtātōrum | |
| Dative | ēmūtātō | ēmūtātae | ēmūtātō | ēmūtātīs | ēmūtātīs | ēmūtātīs | |
| Accusative | ēmūtātum | ēmūtātam | ēmūtātum | ēmūtātōs | ēmūtātās | ēmūtāta | |
| Ablative | ēmūtātō | ēmūtātā | ēmūtātō | ēmūtātīs | ēmūtātīs | ēmūtātīs | |
| Vocative | ēmūtāte | ēmūtāta | ēmūtātum | ēmūtātī | ēmūtātae | ēmūtāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.