eradicans

Latin

Etymology

Present participle of ērādīcō.

Participle

ērādīcāns m, f, n (genitive ērādīcantis); third declension

  1. eradicating, extirpating, annihilating

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative ērādīcāns ērādīcāns ērādīcantēs ērādīcantia
Genitive ērādīcantis ērādīcantis ērādīcantium ērādīcantium
Dative ērādīcantī ērādīcantī ērādīcantibus ērādīcantibus
Accusative ērādīcantem ērādīcāns ērādīcantēs, ērādīcantīs ērādīcantia
Ablative ērādīcante, ērādīcantī1 ērādīcante, ērādīcantī1 ērādīcantibus ērādīcantibus
Vocative ērādīcāns ērādīcāns ērādīcantēs ērādīcantia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.