eradicaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ērādīcō.

Participle

ērādīcātūrus m (feminine ērādīcātūra, neuter ērādīcātūrum); first/second declension

  1. about to eradicate, extirpate or annihilate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative ērādīcātūrus ērādīcātūra ērādīcātūrum ērādīcātūrī ērādīcātūrae ērādīcātūra
Genitive ērādīcātūrī ērādīcātūrae ērādīcātūrī ērādīcātūrōrum ērādīcātūrārum ērādīcātūrōrum
Dative ērādīcātūrō ērādīcātūrae ērādīcātūrō ērādīcātūrīs ērādīcātūrīs ērādīcātūrīs
Accusative ērādīcātūrum ērādīcātūram ērādīcātūrum ērādīcātūrōs ērādīcātūrās ērādīcātūra
Ablative ērādīcātūrō ērādīcātūrā ērādīcātūrō ērādīcātūrīs ērādīcātūrīs ērādīcātūrīs
Vocative ērādīcātūre ērādīcātūra ērādīcātūrum ērādīcātūrī ērādīcātūrae ērādīcātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.