exheredaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exhērēdō.

Participle

exhērēdātūrus m (feminine exhērēdātūra, neuter exhērēdātūrum); first/second declension

  1. about to disinherit

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative exhērēdātūrus exhērēdātūra exhērēdātūrum exhērēdātūrī exhērēdātūrae exhērēdātūra
Genitive exhērēdātūrī exhērēdātūrae exhērēdātūrī exhērēdātūrōrum exhērēdātūrārum exhērēdātūrōrum
Dative exhērēdātūrō exhērēdātūrae exhērēdātūrō exhērēdātūrīs exhērēdātūrīs exhērēdātūrīs
Accusative exhērēdātūrum exhērēdātūram exhērēdātūrum exhērēdātūrōs exhērēdātūrās exhērēdātūra
Ablative exhērēdātūrō exhērēdātūrā exhērēdātūrō exhērēdātūrīs exhērēdātūrīs exhērēdātūrīs
Vocative exhērēdātūre exhērēdātūra exhērēdātūrum exhērēdātūrī exhērēdātūrae exhērēdātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.