flagratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of flagrō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | flagrātus | flagrāta | flagrātum | flagrātī | flagrātae | flagrāta | |
| Genitive | flagrātī | flagrātae | flagrātī | flagrātōrum | flagrātārum | flagrātōrum | |
| Dative | flagrātō | flagrātae | flagrātō | flagrātīs | flagrātīs | flagrātīs | |
| Accusative | flagrātum | flagrātam | flagrātum | flagrātōs | flagrātās | flagrāta | |
| Ablative | flagrātō | flagrātā | flagrātō | flagrātīs | flagrātīs | flagrātīs | |
| Vocative | flagrāte | flagrāta | flagrātum | flagrātī | flagrātae | flagrāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.