furatus
Latin
Etymology
Perfect participle of fūror
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | fūrātus | fūrāta | fūrātum | fūrātī | fūrātae | fūrāta | |
| Genitive | fūrātī | fūrātae | fūrātī | fūrātōrum | fūrātārum | fūrātōrum | |
| Dative | fūrātō | fūrātō | fūrātīs | ||||
| Accusative | fūrātum | fūrātam | fūrātum | fūrātōs | fūrātās | fūrāta | |
| Ablative | fūrātō | fūrātā | fūrātō | fūrātīs | |||
| Vocative | fūrāte | fūrāta | fūrātum | fūrātī | fūrātae | fūrāta | |
References
- “furatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.