hæfia
Old Swedish
Etymology
From Old Norse hefja, from Proto-Germanic *habjaną.
Conjugation
Conjugation of hæfia (strong)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | hæfia | — | |||
| participle | hæfiandi, hæfiande | hævin | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | hæver | hævi, hæve | — | hōf | hōvi, hōve |
| þū | hæver | hævi, hæve | hæf | hōft | hōvi, hōve |
| han | hæver | hævi, hæve | — | hōf | hōvi, hōve |
| vīr | hæfium, hæfiom | hæfium, hæfiom | hæfium, hæfiom | hōvum, hōvom | hōvum, hōvom |
| īr | hævin | hævin | hævin | hōvin | hōvin |
| þēr | hæfia | hævin | — | hōvu, -o | hōvin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | hæfs | hævis, hæves | — | hōfs | hōvis, hōves |
| þū | hæfs | hævis, hæves | — | hōfts | hōvis, hōves |
| han | hæfs | hævis, hæves | — | hōfs | hōvis, hōves |
| vīr | hæfiums, -oms | hæfiums, hæfioms | — | hōvums, hōvoms | hōvums, hōvoms |
| īr | hævins | hævins | — | hōvins | hōvins |
| þēr | hæfias | hævins | — | hōvus, hōvos | hōvins |
Descendants
- Swedish: häva
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.