incrustaturus

Latin

Etymology

Future active participle of incrustō.

Participle

incrustātūrus m (feminine incrustātūra, neuter incrustātūrum); first/second declension

  1. about to encrust

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative incrustātūrus incrustātūra incrustātūrum incrustātūrī incrustātūrae incrustātūra
Genitive incrustātūrī incrustātūrae incrustātūrī incrustātūrōrum incrustātūrārum incrustātūrōrum
Dative incrustātūrō incrustātūrae incrustātūrō incrustātūrīs incrustātūrīs incrustātūrīs
Accusative incrustātūrum incrustātūram incrustātūrum incrustātūrōs incrustātūrās incrustātūra
Ablative incrustātūrō incrustātūrā incrustātūrō incrustātūrīs incrustātūrīs incrustātūrīs
Vocative incrustātūre incrustātūra incrustātūrum incrustātūrī incrustātūrae incrustātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.