infrenatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of īnfrēnō.
Participle
īnfrēnātus (feminine īnfrēnāta, neuter īnfrēnātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnfrēnātus | īnfrēnāta | īnfrēnātum | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnāta | |
| Genitive | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnātī | īnfrēnātōrum | īnfrēnātārum | īnfrēnātōrum | |
| Dative | īnfrēnātō | īnfrēnātō | īnfrēnātīs | ||||
| Accusative | īnfrēnātum | īnfrēnātam | īnfrēnātum | īnfrēnātōs | īnfrēnātās | īnfrēnāta | |
| Ablative | īnfrēnātō | īnfrēnātā | īnfrēnātō | īnfrēnātīs | |||
| Vocative | īnfrēnāte | īnfrēnāta | īnfrēnātum | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnāta | |
References
- “infrenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “infrenatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- infrenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.