inpunitus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /im.puːˈniː.tus/, [ɪm.puːˈniː.tʊs]

Adjective

inpūnītus (feminine inpūnīta, neuter inpūnītum); first/second declension

  1. Alternative form of impūnītus

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative inpūnītus inpūnīta inpūnītum inpūnītī inpūnītae inpūnīta
Genitive inpūnītī inpūnītae inpūnītī inpūnītōrum inpūnītārum inpūnītōrum
Dative inpūnītō inpūnītae inpūnītō inpūnītīs inpūnītīs inpūnītīs
Accusative inpūnītum inpūnītam inpūnītum inpūnītōs inpūnītās inpūnīta
Ablative inpūnītō inpūnītā inpūnītō inpūnītīs inpūnītīs inpūnītīs
Vocative inpūnīte inpūnīta inpūnītum inpūnītī inpūnītae inpūnīta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.