insperatus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /in.speːˈraː.tus/, [ĩːs̠peːˈräːt̪ʊs̠]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /in.speˈra.tus/, [inspeˈräːt̪us]

Adjective

īnspērātus (feminine īnspērāta, neuter īnspērātum); first/second-declension adjective

  1. unhoped-for, unexpected
  2. unforeseen

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative īnspērātus īnspērāta īnspērātum īnspērātī īnspērātae īnspērāta
Genitive īnspērātī īnspērātae īnspērātī īnspērātōrum īnspērātārum īnspērātōrum
Dative īnspērātō īnspērātō īnspērātīs
Accusative īnspērātum īnspērātam īnspērātum īnspērātōs īnspērātās īnspērāta
Ablative īnspērātō īnspērātā īnspērātō īnspērātīs
Vocative īnspērāte īnspērāta īnspērātum īnspērātī īnspērātae īnspērāta

References
  • “insperatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “insperatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • insperatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.