limaturus
Latin
Etymology
Future active participle of līmō.
Participle
līmātūrus m (feminine līmātūra, neuter līmātūrum); first/second declension
- about to besmirch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | līmātūrus | līmātūra | līmātūrum | līmātūrī | līmātūrae | līmātūra | |
| Genitive | līmātūrī | līmātūrae | līmātūrī | līmātūrōrum | līmātūrārum | līmātūrōrum | |
| Dative | līmātūrō | līmātūrō | līmātūrīs | ||||
| Accusative | līmātūrum | līmātūram | līmātūrum | līmātūrōs | līmātūrās | līmātūra | |
| Ablative | līmātūrō | līmātūrā | līmātūrō | līmātūrīs | |||
| Vocative | līmātūre | līmātūra | līmātūrum | līmātūrī | līmātūrae | līmātūra | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.