magneticus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /maɡˈneː.ti.kus/, [maŋˈneː.tɪ.kʊs]

Adjective

magnēticus (feminine magnētica, neuter magnēticum); first/second declension

  1. magnetic

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative magnēticus magnētica magnēticum magnēticī magnēticae magnētica
Genitive magnēticī magnēticae magnēticī magnēticōrum magnēticārum magnēticōrum
Dative magnēticō magnēticae magnēticō magnēticīs magnēticīs magnēticīs
Accusative magnēticum magnēticam magnēticum magnēticōs magnēticās magnētica
Ablative magnēticō magnēticā magnēticō magnēticīs magnēticīs magnēticīs
Vocative magnētice magnētica magnēticum magnēticī magnēticae magnētica
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.