mitigaturus

Latin

Etymology

Future active participle of mītigō.

Participle

mītigātūrus m (feminine mītigātūra, neuter mītigātūrum); first/second declension

  1. about to soften

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative mītigātūrus mītigātūra mītigātūrum mītigātūrī mītigātūrae mītigātūra
Genitive mītigātūrī mītigātūrae mītigātūrī mītigātūrōrum mītigātūrārum mītigātūrōrum
Dative mītigātūrō mītigātūrae mītigātūrō mītigātūrīs mītigātūrīs mītigātūrīs
Accusative mītigātūrum mītigātūram mītigātūrum mītigātūrōs mītigātūrās mītigātūra
Ablative mītigātūrō mītigātūrā mītigātūrō mītigātūrīs mītigātūrīs mītigātūrīs
Vocative mītigātūre mītigātūra mītigātūrum mītigātūrī mītigātūrae mītigātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.