moraturus

Latin

Etymology

Future active participle of moror.

Participle

morātūrus m (feminine morātūra, neuter morātūrum); first/second declension

  1. about to linger, delay

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative morātūrus morātūra morātūrum morātūrī morātūrae morātūra
Genitive morātūrī morātūrae morātūrī morātūrōrum morātūrārum morātūrōrum
Dative morātūrō morātūrae morātūrō morātūrīs morātūrīs morātūrīs
Accusative morātūrum morātūram morātūrum morātūrōs morātūrās morātūra
Ablative morātūrō morātūrā morātūrō morātūrīs morātūrīs morātūrīs
Vocative morātūre morātūra morātūrum morātūrī morātūrae morātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.