obdormito
Latin
Verb
obdormītō (present infinitive obdormītāre, perfect active obdormītāvī, supine obdormītātum); first conjugation
- I fall asleep.
- Synonyms: dormītō, obdormīscō, dormiō, obdormiō, cubō
- Antonyms: expergīscor, vigilō
Conjugation
| Conjugation of obdormītō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | obdormītō | obdormītās | obdormītat | obdormītāmus | obdormītātis | obdormītant |
| imperfect | obdormītābam | obdormītābās | obdormītābat | obdormītābāmus | obdormītābātis | obdormītābant | |
| future | obdormītābō | obdormītābis | obdormītābit | obdormītābimus | obdormītābitis | obdormītābunt | |
| perfect | obdormītāvī | obdormītāvistī | obdormītāvit | obdormītāvimus | obdormītāvistis | obdormītāvērunt, obdormītāvēre | |
| pluperfect | obdormītāveram | obdormītāverās | obdormītāverat | obdormītāverāmus | obdormītāverātis | obdormītāverant | |
| future perfect | obdormītāverō | obdormītāveris | obdormītāverit | obdormītāverimus | obdormītāveritis | obdormītāverint | |
| passive | present | obdormītor | obdormītāris, obdormītāre |
obdormītātur | obdormītāmur | obdormītāminī | obdormītantur |
| imperfect | obdormītābar | obdormītābāris, obdormītābāre |
obdormītābātur | obdormītābāmur | obdormītābāminī | obdormītābantur | |
| future | obdormītābor | obdormītāberis, obdormītābere |
obdormītābitur | obdormītābimur | obdormītābiminī | obdormītābuntur | |
| perfect | obdormītātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | obdormītātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | obdormītātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | obdormītem | obdormītēs | obdormītet | obdormītēmus | obdormītētis | obdormītent |
| imperfect | obdormītārem | obdormītārēs | obdormītāret | obdormītārēmus | obdormītārētis | obdormītārent | |
| perfect | obdormītāverim | obdormītāverīs | obdormītāverit | obdormītāverīmus | obdormītāverītis | obdormītāverint | |
| pluperfect | obdormītāvissem | obdormītāvissēs | obdormītāvisset | obdormītāvissēmus | obdormītāvissētis | obdormītāvissent | |
| passive | present | obdormīter | obdormītēris, obdormītēre |
obdormītētur | obdormītēmur | obdormītēminī | obdormītentur |
| imperfect | obdormītārer | obdormītārēris, obdormītārēre |
obdormītārētur | obdormītārēmur | obdormītārēminī | obdormītārentur | |
| perfect | obdormītātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | obdormītātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | obdormītā | — | — | obdormītāte | — |
| future | — | obdormītātō | obdormītātō | — | obdormītātōte | obdormītantō | |
| passive | present | — | obdormītāre | — | — | obdormītāminī | — |
| future | — | obdormītātor | obdormītātor | — | — | obdormītantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | obdormītāre | obdormītāvisse | obdormītātūrum esse | obdormītārī | obdormītātum esse | obdormītātum īrī | |
| participles | obdormītāns | — | obdormītātūrus | — | obdormītātus | obdormītandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| obdormītandī | obdormītandō | obdormītandum | obdormītandō | obdormītātum | obdormītātū | ||
References
- “obdormito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- obdormito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.