pērkons
See also: Pērkons
Latvian
Zibens un pērkons
Etymology
From Proto-Balto-Slavic *Perkūnas, from Proto-Indo-European *perkʷunos, from *pérkʷus (“oak”). Related to Old Prussian Perkūns.
Noun
pērkons m (1st declension)
- thunder (strong noise from an atmospheric electrical discharge)
- pērkons rūc, ducina ― thunder growls, rolls
- pērkona negaiss, lietus ― thunderstorm, thunder rain
- pērkona grāviens ― thunderclap
- sadzirdēt pērkonus ― to hear thunder
Declension
Declension of pērkons (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | pērkons | pērkoni |
| accusative (akuzatīvs) | pērkonu | pērkonus |
| genitive (ģenitīvs) | pērkona | pērkonu |
| dative (datīvs) | pērkonam | pērkoniem |
| instrumental (instrumentālis) | pērkonu | pērkoniem |
| locative (lokatīvs) | pērkonā | pērkonos |
| vocative (vokatīvs) | pērkon | pērkoni |
See also
References
- New Perspectives on People and Forests (2011)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.