paradoksalitāte
See also: paradoksalitātē
Latvian
    
    Etymology
    
From paradoksāls (“paradoxical”) + -itāte, with paradoksāls from paradokss (“paradox”) + -āls. Probably not formed as such in Latvian, but borrowed and adapted from other European languages.
Noun
    
paradoksalitāte f (5th declension)
- paradoxicality (the state or quality of that which is paradoxical)
- A. Kolbergu interesē pretišķīgais cilvēku raksturos un likteņos, tā paradoksalitāte ― A. Kolbergs was interested in what is contradictory in people's characters and destinies, in their paradoxicality
- paradoksalitāte, kur traģiskais piesegts are dažādu gradāciju smiekliem... šo nelielo noevli padara par būtisku sociālo problēmu pētījumu ― the paradoxicality in which the tragic is covered with several gradations of laughter... made this small novel into a significant piece of research on social problems
 
Declension
    
Declension of paradoksalitāte (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | paradoksalitāte | — | 
| accusative (akuzatīvs) | paradoksalitāti | — | 
| genitive (ģenitīvs) | paradoksalitātes | — | 
| dative (datīvs) | paradoksalitātei | — | 
| instrumental (instrumentālis) | paradoksalitāti | — | 
| locative (lokatīvs) | paradoksalitātē | — | 
| vocative (vokatīvs) | paradoksalitāte | — | 
Synonyms
    
    This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.