patratus
Latin
    
    Etymology
    
Perfect passive participle of patrō.
Declension
    
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | patrātus | patrāta | patrātum | patrātī | patrātae | patrāta | |
| Genitive | patrātī | patrātae | patrātī | patrātōrum | patrātārum | patrātōrum | |
| Dative | patrātō | patrātō | patrātīs | ||||
| Accusative | patrātum | patrātam | patrātum | patrātōs | patrātās | patrāta | |
| Ablative | patrātō | patrātā | patrātō | patrātīs | |||
| Vocative | patrāte | patrāta | patrātum | patrātī | patrātae | patrāta | |
References
    
- “patratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “patratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- patratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
    This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.