paviturus

Latin

Etymology

Future active participle of paviō

Participle

pavītūrus m (feminine pavītūra, neuter pavītūrum); first/second declension

  1. about to beat

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative pavītūrus pavītūra pavītūrum pavītūrī pavītūrae pavītūra
Genitive pavītūrī pavītūrae pavītūrī pavītūrōrum pavītūrārum pavītūrōrum
Dative pavītūrō pavītūrae pavītūrō pavītūrīs pavītūrīs pavītūrīs
Accusative pavītūrum pavītūram pavītūrum pavītūrōs pavītūrās pavītūra
Ablative pavītūrō pavītūrā pavītūrō pavītūrīs pavītūrīs pavītūrīs
Vocative pavītūre pavītūra pavītūrum pavītūrī pavītūrae pavītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.