plagatus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /plaːˈɡaː.tus/, [pɫaːˈɡaː.tʊs]

Adjective

plāgātus (feminine plāgāta, neuter plāgātum); first/second declension

  1. wounded

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative plāgātus plāgāta plāgātum plāgātī plāgātae plāgāta
Genitive plāgātī plāgātae plāgātī plāgātōrum plāgātārum plāgātōrum
Dative plāgātō plāgātae plāgātō plāgātīs plāgātīs plāgātīs
Accusative plāgātum plāgātam plāgātum plāgātōs plāgātās plāgāta
Ablative plāgātō plāgātā plāgātō plāgātīs plāgātīs plāgātīs
Vocative plāgāte plāgāta plāgātum plāgātī plāgātae plāgāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.