praelegatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of praelēgō (“bequeath”).

Participle

praelēgātus m (feminine praelēgāta, neuter praelēgātum); first/second declension

  1. bequeathed, having been bequeathed

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative praelēgātus praelēgāta praelēgātum praelēgātī praelēgātae praelēgāta
Genitive praelēgātī praelēgātae praelēgātī praelēgātōrum praelēgātārum praelēgātōrum
Dative praelēgātō praelēgātae praelēgātō praelēgātīs praelēgātīs praelēgātīs
Accusative praelēgātum praelēgātam praelēgātum praelēgātōs praelēgātās praelēgāta
Ablative praelēgātō praelēgātā praelēgātō praelēgātīs praelēgātīs praelēgātīs
Vocative praelēgāte praelēgāta praelēgātum praelēgātī praelēgātae praelēgāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.