prognatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /proːɡˈnaː.tus/, [proːŋˈnäːt̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /proɲˈɲa.tus/, [proɲˈɲäːt̪us]
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōgnātus | prōgnāta | prōgnātum | prōgnātī | prōgnātae | prōgnāta | |
| Genitive | prōgnātī | prōgnātae | prōgnātī | prōgnātōrum | prōgnātārum | prōgnātōrum | |
| Dative | prōgnātō | prōgnātō | prōgnātīs | ||||
| Accusative | prōgnātum | prōgnātam | prōgnātum | prōgnātōs | prōgnātās | prōgnāta | |
| Ablative | prōgnātō | prōgnātā | prōgnātō | prōgnātīs | |||
| Vocative | prōgnāte | prōgnāta | prōgnātum | prōgnātī | prōgnātae | prōgnāta | |
References
- “prognatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “prognatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- prognatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.