propalatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of prōpalō.
Participle
prōpalātus m (feminine prōpalāta, neuter prōpalātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | prōpalātus | prōpalāta | prōpalātum | prōpalātī | prōpalātae | prōpalāta | |
| Genitive | prōpalātī | prōpalātae | prōpalātī | prōpalātōrum | prōpalātārum | prōpalātōrum | |
| Dative | prōpalātō | prōpalātae | prōpalātō | prōpalātīs | prōpalātīs | prōpalātīs | |
| Accusative | prōpalātum | prōpalātam | prōpalātum | prōpalātōs | prōpalātās | prōpalāta | |
| Ablative | prōpalātō | prōpalātā | prōpalātō | prōpalātīs | prōpalātīs | prōpalātīs | |
| Vocative | prōpalāte | prōpalāta | prōpalātum | prōpalātī | prōpalātae | prōpalāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.