provocēt

See also: provocet

Latvian

Etymology

Ultimately from Latin prōvocāre. (This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Verb

provocēt (tr., 2nd conj., pres. provocēju, provocē, provocē, past provocēju)

  1. to provoke

Conjugation
conjugation of provocēt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es provocēju provocēju provocēšu —
2nd pers. sg. tu provocē provocēji provocēsi provocē
3rd pers. sg. viņš, viņa provocē provocēja provocēs lai provocē
1st pers. pl. mēs provocējam provocējām provocēsim provocēsim
2nd pers. pl. jūs provocējat provocējāt provocēsiet,
provocēsit		 provocējiet
3rd pers. pl. viņi, viņas provocē provocēja provocēs lai provocē
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present provocējot Present Active 1 (Adj.) provocējošs
Past esot provocējis Present Active 2 (Adv.) provocēdams
Future provocēšot Present Active 3 (Adv.) provocējot
Imperative lai provocējot Present Active 4 (Obj.) provocējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active provocējis
Present provocētu Present Passive provocējams
Past būtu provocējis Past Passive provocēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāprovocē Infinitive (nenoteiksme) provocēt
Conjunctive 1 esot jāprovocē Negative Infinitive neprovocēt
Conjunctive 2 jāprovocējot Verbal noun provocēšana

Derived terms
  • provocēšana
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.