reclinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of reclīnō (“bend back”).

Participle

reclīnātus m (feminine reclīnāta, neuter reclīnātum); first/second declension

  1. bent back
  2. reclined

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative reclīnātus reclīnāta reclīnātum reclīnātī reclīnātae reclīnāta
Genitive reclīnātī reclīnātae reclīnātī reclīnātōrum reclīnātārum reclīnātōrum
Dative reclīnātō reclīnātae reclīnātō reclīnātīs reclīnātīs reclīnātīs
Accusative reclīnātum reclīnātam reclīnātum reclīnātōs reclīnātās reclīnāta
Ablative reclīnātō reclīnātā reclīnātō reclīnātīs reclīnātīs reclīnātīs
Vocative reclīnāte reclīnāta reclīnātum reclīnātī reclīnātae reclīnāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.