regusto

Latin

Etymology

From re- +‎ gustō (“taste”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /reˈɡus.toː/, [rɛˈɡʊs̠t̪oː]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /reˈɡus.to/, [reˈɡust̪o]

Verb

regustō (present infinitive regustāre, perfect active regustāvī, supine regustātum); first conjugation

  1. (rare) I taste again, I taste repeatedly

Conjugation
   Conjugation of regustō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present regustō regustās regustat regustāmus regustātis regustant
imperfect regustābam regustābās regustābat regustābāmus regustābātis regustābant
future regustābō regustābis regustābit regustābimus regustābitis regustābunt
perfect regustāvī regustāvistī regustāvit regustāvimus regustāvistis regustāvērunt,
regustāvēre
pluperfect regustāveram regustāverās regustāverat regustāverāmus regustāverātis regustāverant
future perfect regustāverō regustāveris regustāverit regustāverimus regustāveritis regustāverint
passive present regustor regustāris,
regustāre		 regustātur regustāmur regustāminī regustantur
imperfect regustābar regustābāris,
regustābāre		 regustābātur regustābāmur regustābāminī regustābantur
future regustābor regustāberis,
regustābere		 regustābitur regustābimur regustābiminī regustābuntur
perfect regustātus + present active indicative of sum
pluperfect regustātus + imperfect active indicative of sum
future perfect regustātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present regustem regustēs regustet regustēmus regustētis regustent
imperfect regustārem regustārēs regustāret regustārēmus regustārētis regustārent
perfect regustāverim regustāverīs regustāverit regustāverīmus regustāverītis regustāverint
pluperfect regustāvissem regustāvissēs regustāvisset regustāvissēmus regustāvissētis regustāvissent
passive present reguster regustēris,
regustēre		 regustētur regustēmur regustēminī regustentur
imperfect regustārer regustārēris,
regustārēre		 regustārētur regustārēmur regustārēminī regustārentur
perfect regustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect regustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — regustā — — regustāte —
future — regustātō regustātō — regustātōte regustantō
passive present — regustāre — — regustāminī —
future — regustātor regustātor — — regustantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives regustāre regustāvisse regustātūrum esse regustārī regustātum esse regustātum īrī
participles regustāns — regustātūrus — regustātus regustandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
regustandī regustandō regustandum regustandō regustātum regustātū

References
  • “regusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • regusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette

Spanish

Etymology

re- +‎ gusto.

Noun

regusto m (plural regustos)

  1. aftertaste
    • 2015 November 6, “Entrevista”, in El País‎:
      Ocurre en el mismo bar en que un Rey Melchor de gran almacén se plantea con regusto suicida retrasar la huida con su nueva amante y una bolsa con dinero ilegal que el azar ha puesto en sus manos para despedirse de su hasta entonces madura compañera separada y con hijo.
      (please add an English translation of this quote)

Further reading
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.