religaturus

Latin

Etymology

Future active participle of religō (“[I] bind back”).

Participle

religātūrus m (feminine religātūra, neuter religātūrum); first/second declension

  1. about to bind fast

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative religātūrus religātūra religātūrum religātūrī religātūrae religātūra
Genitive religātūrī religātūrae religātūrī religātūrōrum religātūrārum religātūrōrum
Dative religātūrō religātūrae religātūrō religātūrīs religātūrīs religātūrīs
Accusative religātūrum religātūram religātūrum religātūrōs religātūrās religātūra
Ablative religātūrō religātūrā religātūrō religātūrīs religātūrīs religātūrīs
Vocative religātūre religātūra religātūrum religātūrī religātūrae religātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.