remetiens

Latin

Etymology

Present participle of remētior

Participle

remētiēns m, f, n (genitive remētientis); third declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative remētiēns remētiēns remētientēs remētientia
Genitive remētientis remētientis remētientium remētientium
Dative remētientī remētientī remētientibus remētientibus
Accusative remētientem remētiēns remētientēs, remētientīs remētientia
Ablative remētiente, remētientī1 remētiente, remētientī1 remētientibus remētientibus
Vocative remētiēns remētiēns remētientēs remētientia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.