remigaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rēmigō.

Participle

rēmigātūrus m (feminine rēmigātūra, neuter rēmigātūrum); first/second declension

  1. about to row

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative rēmigātūrus rēmigātūra rēmigātūrum rēmigātūrī rēmigātūrae rēmigātūra
Genitive rēmigātūrī rēmigātūrae rēmigātūrī rēmigātūrōrum rēmigātūrārum rēmigātūrōrum
Dative rēmigātūrō rēmigātūrae rēmigātūrō rēmigātūrīs rēmigātūrīs rēmigātūrīs
Accusative rēmigātūrum rēmigātūram rēmigātūrum rēmigātūrōs rēmigātūrās rēmigātūra
Ablative rēmigātūrō rēmigātūrā rēmigātūrō rēmigātūrīs rēmigātūrīs rēmigātūrīs
Vocative rēmigātūre rēmigātūra rēmigātūrum rēmigātūrī rēmigātūrae rēmigātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.