revelaturus

Latin

Etymology

Future active participle of revēlō

Participle

revēlātūrus m (feminine revēlātūra, neuter revēlātūrum); first/second declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative revēlātūrus revēlātūra revēlātūrum revēlātūrī revēlātūrae revēlātūra
Genitive revēlātūrī revēlātūrae revēlātūrī revēlātūrōrum revēlātūrārum revēlātūrōrum
Dative revēlātūrō revēlātūrae revēlātūrō revēlātūrīs revēlātūrīs revēlātūrīs
Accusative revēlātūrum revēlātūram revēlātūrum revēlātūrōs revēlātūrās revēlātūra
Ablative revēlātūrō revēlātūrā revēlātūrō revēlātūrīs revēlātūrīs revēlātūrīs
Vocative revēlātūre revēlātūra revēlātūrum revēlātūrī revēlātūrae revēlātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.