rigaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rigō

Participle

rigātūrus m (feminine rigātūra, neuter rigātūrum); first/second declension

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative rigātūrus rigātūra rigātūrum rigātūrī rigātūrae rigātūra
Genitive rigātūrī rigātūrae rigātūrī rigātūrōrum rigātūrārum rigātūrōrum
Dative rigātūrō rigātūrae rigātūrō rigātūrīs rigātūrīs rigātūrīs
Accusative rigātūrum rigātūram rigātūrum rigātūrōs rigātūrās rigātūra
Ablative rigātūrō rigātūrā rigātūrō rigātūrīs rigātūrīs rigātūrīs
Vocative rigātūre rigātūra rigātūrum rigātūrī rigātūrae rigātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.