ruminaturus

Latin

Etymology

Future active participle of rūminor.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ruː.mi.naːˈtuː.rus/, [ruː.mɪ.naːˈtuː.rʊs]

Participle

rūminātūrus m (feminine rūminātūra, neuter rūminātūrum); first/second declension

  1. about to chew the cud, ruminate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative rūminātūrus rūminātūra rūminātūrum rūminātūrī rūminātūrae rūminātūra
Genitive rūminātūrī rūminātūrae rūminātūrī rūminātūrōrum rūminātūrārum rūminātūrōrum
Dative rūminātūrō rūminātūrae rūminātūrō rūminātūrīs rūminātūrīs rūminātūrīs
Accusative rūminātūrum rūminātūram rūminātūrum rūminātūrōs rūminātūrās rūminātūra
Ablative rūminātūrō rūminātūrā rūminātūrō rūminātūrīs rūminātūrīs rūminātūrīs
Vocative rūminātūre rūminātūra rūminātūrum rūminātūrī rūminātūrae rūminātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.