saviaturus

Latin

Etymology

Future active participle of sāvior.

Participle

sāviātūrus m (feminine sāviātūra, neuter sāviātūrum); first/second declension

  1. Alternative form of suāviāturus

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative sāviātūrus sāviātūra sāviātūrum sāviātūrī sāviātūrae sāviātūra
Genitive sāviātūrī sāviātūrae sāviātūrī sāviātūrōrum sāviātūrārum sāviātūrōrum
Dative sāviātūrō sāviātūrae sāviātūrō sāviātūrīs sāviātūrīs sāviātūrīs
Accusative sāviātūrum sāviātūram sāviātūrum sāviātūrōs sāviātūrās sāviātūra
Ablative sāviātūrō sāviātūrā sāviātūrō sāviātūrīs sāviātūrīs sāviātūrīs
Vocative sāviātūre sāviātūra sāviātūrum sāviātūrī sāviātūrae sāviātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.