sputatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of spūtō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | spūtātus | spūtāta | spūtātum | spūtātī | spūtātae | spūtāta | |
| Genitive | spūtātī | spūtātae | spūtātī | spūtātōrum | spūtātārum | spūtātōrum | |
| Dative | spūtātō | spūtātae | spūtātō | spūtātīs | spūtātīs | spūtātīs | |
| Accusative | spūtātum | spūtātam | spūtātum | spūtātōs | spūtātās | spūtāta | |
| Ablative | spūtātō | spūtātā | spūtātō | spūtātīs | spūtātīs | spūtātīs | |
| Vocative | spūtāte | spūtāta | spūtātum | spūtātī | spūtātae | spūtāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.