sublimatus
Latin
Etymology
Present participle of sublīmō.
Participle
sublīmātus m (feminine sublīmāta, neuter sublīmātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | sublīmātus | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta | |
| Genitive | sublīmātī | sublīmātae | sublīmātī | sublīmātōrum | sublīmātārum | sublīmātōrum | |
| Dative | sublīmātō | sublīmātae | sublīmātō | sublīmātīs | sublīmātīs | sublīmātīs | |
| Accusative | sublīmātum | sublīmātam | sublīmātum | sublīmātōs | sublīmātās | sublīmāta | |
| Ablative | sublīmātō | sublīmātā | sublīmātō | sublīmātīs | sublīmātīs | sublīmātīs | |
| Vocative | sublīmāte | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.